120.Esmu pēdas sēnīte
120.Es esmu pēdas sēnīte.Es esmu pēdas sēnīte. Mani sauc Akiko. Visi mani baidās un ienīst. Mana dzīve sākas un beidzas mitrā, tumšā vietā. Visi cenšas no manis atbrīvoties, smērējot zāles, smērējot krēmus, mazgājot kājas. Bet es spītīgi palieku pie viņu kājām. Kādu dienu es beidzu inficēt sievietes kāju. Viņas vārds ir Emi. Viņa bija skaista un pārliecināta. Visi viņu apbrīnoja, un arī viņa izbaudīja viņu skatienus. Bet es iekāpu viņas kājās un piešķīru viņas perfektajam izskatam vienu trūkumu. Viņa mēģināja visu, lai atbrīvotos no manis, bet es pieķēros viņas ādai un nelaidu vaļā. Galu galā Emi mana klātbūtne sāka traucēt un sāka izvairīties no iziešanas. Viņa attālinājās no draugiem un sāka zaudēt pārliecību darbā. Viņas smaids pazuda, un nemiers un bailes izplatījās viņā. Kādu nakti Emija spoguļa priekšā skatījās uz savām kājām un raudāja. Viņas acīs bija redzams izmisums. Tajā brīdī man radās pirmās šaubas. kāpēc es esmu šeit? Kāpēc es viņai sagādāju tik daudz sāpju? Es nevarēju atrast atbildi uz šo jautājumu. Likās, ka manai eksistencei nav jēgas. Vai es esmu tikai ūdensblaktis un viss, ko varu darīt, ir nodarīt pāri citām dzīvām būtnēm? Pēc tam Emija devās pie ārsta un izmēģināja jaunu ārstēšanu, lai atbrīvotos no manis. Mana klātbūtne pamazām izgaisa un tad pazuda pavisam. Emi atguva pārliecību un atgriezās ierastajā dzīvē. Bet mans jautājums joprojām ir aktuāls. Esmu pēdas sēnīte. Kāds ir manas eksistences mērķis? Cilvēki mani ienīst un cenšas no manis atbrīvoties, bet vai man ir tiesības dzīvot? Pat ja es pazustu, vai kaut kas cits radītu cilvēkiem tādas pašas sāpes? Lasītāji, ko jūs domājat par manu eksistenci? Lūdzu, padomājiet par to, ko tāds cilvēks kā es var dot šai pasaulei. Mūsu dzīvē var būt daudz nepatīkamu lietu, taču tām var būt kāda nozīme. Lūdzu, padomājiet paši, kāda eksistence mums patiešām ir vajadzīga mūsu dzīvē un kādai eksistencei nav nozīmes. Varbūt tajās lietās, kuras mēs ienīstam, slēpjas kāda svarīga nozīme. 120-2 Savā iepriekšējā dzīvē Misaki bija ūdensblakte, un viņa vienmēr bija noraizējusies par savu eksistenci.